Ēšanas traucējumi

Ēšanas traucējumi ir psihiski-fiziski traucējumi, kuru gadījumos tiek pievērsta pastiprināta uzmanība svaram un ēdienam. Biežāk šie traucējumi skar pusaudžus vau jaunus cilvēkus. Visbiežāk ēšanas traucējumi tiek slēpti no citiem. Ēšanas traucējumu gadījumā raksturīgs pazemināts pašvērtējums, perfekcionisms, impulsu kontroles trūkums vai traucējumi, attiecību problēmas. Visbiežāk raksturīgie ēšanas traucējumi ir anoreksija, bulīmija un kompulsīvā ēšana. Svarīgi atzīmēt, ka dažādi ēšanas traucējumu veidi var savā starpā kombinēties. 

  1. Anoreksija 

Anoreksijas gadījumā cilvēks uzskata, ka viņa svars ir pārāk augsts; ķermenis vai kāda tā daļa ir pārāk resns. Ir izteiktas bailes pieņemties svarā, un cilvēks sāk badoties, ierobežot ēdiena daudzumu, pārmērīgi nodoties fiziskajām aktivitātēm, lietot ēstgribu nomācošus vai caureju izraisošus medikamentus, kā arī dažkārt atbrīvojas no ēdiena, to izvemjot. Ilgstoši ciešot no pilnvērtīga uztura, rodas nopietnas izmaiņas organismā – meitenēm iztrūkst menstruācijas, var būt raksturīgas hormonālās svārstības, kuru rezultātā uz ķermeņa parādās lieks apmatojums, kauli kļūst trauslāki u.c. Smagākos gadījumos var attīstīties nopietni vielmaiņas traucējumi un pat iestāties nāve. 

  1. Bulīmija 

Bulīmija ir nekontrolējamas pārēšanās lēkmes – tā izpaužas kā pārmērīgi liela ēdiena daudzuma uzņemšana, kam seko tīši izraisīta vemšana. Cilvēks, kuram raksturīga bulīmija, ir pārņemts ar sava svara kontrolēšanu, savu izskatu –  epizodiski badojas, lieto apetīti samazinošus vai caureju izraisošus medikamentus, bieži norobežojas no sabiedrības. Raksturīgs zems pašvērtējums. Bulīmijas sekas bieži izpaužas kā zobu emaljas krāsas izmaiņas, čūlas mutē vai rīklē, menstruālā cikla izmaiņas sievietēm, sirds ritma traucējumi u.c. 

  1. Kompulsīvā ēšana 

Kompulsīvā ēšana ir nekontrolēta ēšana jeb “rīšanas lēkmes”, kad tiek patērēts liels daudzums ēdiena. Parasti šīm lēkmēm seko vainas vai kauna izjūta un neapmierinātība ar sevi. Ēdiens visbiežāk ir kā mierinājums – lai justos labāk, cilvēks ēd, nereti provocējot jaunu pārēšanās lēkmi. Cilvēki visbiežāk ēd vienatnē, jo ir kauns par apēstā ēdiena daudzumu. Atšķirībā no anoreksijas vai bulīmijas, ēšanas lēkmei neseko atbrīvošanās no ēdiena ar izraisītas vemšanas vai caurejas palīdzību.